Tulkojumi un citi valodu risinājumi
čehu valodā

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencionalitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ ČEHU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    latviešu–čehu; čehu–latviešu; igauņu–čehu; čehu–igauņu; lietuviešu–čehu; čehu–lietuviešu; krievu–čehu; čehu–krievu; poļu–čehu; čehu–poļu; ukraiņu–čehu; čehu–ukraiņu; angļu–čehu; čehu–angļu; vācu–čehu; čehu–vācu; spāņu–čehu; čehu–spāņu; franču–čehu; čehu–franču; itāļu–čehu; čehu–itāļu; dāņu–čehu; čehu–dāņu; zviedru–čehu; čehu–zviedru; norvēģu–čehu; čehu–norvēģu; somu–čehu; čehu–somu u. c.

    ČEHU VALODA FAKTOS

    Čehu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupai, un pasaulē ir aptuveni 11,5 miljoni šīs valodas runātāju. Tā ir senākā no slāvu valodām. Čehu valoda ir valsts valoda Čehijā, un tajā runā arī ASV, Austrijā, Kanādā, Slovākijā un Vācijā. Čehu valoda ir viena no 23 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Čehijā šajā valodā runā 96% iedzīvotāju.

    Čehu valodai ir trīs galvenās izlokšņu grupas – čehu, haniešu un lahu izloksnes, ko sīkāk iedala vairākās apakšgrupās. Izdala četrus dialektus: Bohēmijas, Cešinas Silēzijas (tajā runā Polijas dienvidos, un to mēdz uzskatīt arī par poļu valodas dialektu, kam ir spēcīga čehu valodas ietekme), Morāvijas un Silēzijas dialektu.

    Čehu valodas pirmsākumi meklējami ap 10. gadsimtu, kad tā, tāpat kā citas slāvu valodas, sāka veidoties no kopējās seno slāvu pirmvalodas.

    Līdz 13. gadsimta beigām čehi lietoja latīņu alfabētu bez jebkādām modifikācijām, taču, kad tekstu apjomi palielinājās, tika izstrādāta rakstības sistēma, kas precīzāk apzīmēja čehu valodai raksturīgās skaņas – tādas, kurām nav ekvivalentu latīņu alfabētā. Tās ieviesa 15. gadsimta sākumā. Vairākus gadsimtus paralēli izmantoja gan digrāfus (burtu pārus, kuri apzīmē vienu skaņu), gan burtus ar diakritiskajām zīmēm. Diakritisko zīmju sistēma ir sastopama arī mūsdienu čehu valodā, bet vienīgais digrāfs, kas saglabājies, ir -ch.

    Čehu literārā valoda veidojusies 14.–16. gadsimtā uz Vidusčehijas jeb Prāgas izloksnes pamata, bet 18. gadsimtā tā piedzīvoja straujāku attīstības posmu un izveidojās tāda, kādu to pazīstam mūsdienās.

    Pirmā grāmata čehu valodā iespiesta jau 1468. gadā, un tā ir arī pati pirmā slāvu valodā izdotā grāmata. Pirmā gramatikas grāmata izdota 1533. gadā. 17. gadsimtā pēc reformācijas kustības apspiešanas Čehijā rakstos atkal par noteicošo kļuva latīņu valoda. Tika iznīcinātas iespiestās grāmatas čehu valodā, slepus izdotie teksti tika pārrakstīti manuskriptos.

    Vēsturisku apsvērumu dēļ mūsdienu Čehijas Republikas tiesību akti ietver samērā striktu valodas likumu – Čehijā gan oficiālā, gan plašsaziņas līdzekļu saziņa notiek tikai čehu valodā. Ir izstrādātas efektīvas čehu valodas mācību programmas iebraucējiem, un tās tiek par simbolisku samaksu piedāvātas visās lielākajās pilsētās. Tikai dažās valsts augstskolās un tikai atsevišķās fakultātēs (dabas un tehnisko zinātņu jomā) ir iespējams mācīties angļu valodā.

    Čehu literārā valoda ievērojami atšķiras no sarunvalodas. Rakstības pamatā ir latīņu valodas alfabēts, kurā iekļautas 42 grafēmas, tostarp burti ar diakritiskajām zīmēm. Čehu pareizrakstība pamatos ir fonētiska – katrai skaņai atbilst viens noteikts burts. Alfabētā ietilpst: A, Á, B, C, Č, D, Ď, E, É, Ě, F, G, H, Ch, I, Í, J, K, L, M, N, Ň, O, Ó, P, Q, R, Ř, S, Š, T, Ť, U, Ú, Ů, V, W, X, Y, Ý, Z, Ž. Divkāršos līdzskaņus vārda vidū čehi izrunā īsi, piemēram, Anna [ana]. Dažu čehu valodas vārdu izruna svešzemniekiem ir ļoti apgrūtināta līdzskaņu sablīvējumu dēļ. Šai valodai ir attīstīta deklināciju un konjugāciju sistēma, vārdu kārtība teikumā ir diezgan brīva.

    Lietvārdiem ir dzimte, skaitlis un locījums. Čehu valodā ir trīs dzimtes: nekatrā, sieviešu un vīriešu dzimte. Ir divi skaitļi – daudzskaitlis un vienskaitlis. Locījumi ir septiņi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, vokatīvs, lokatīvs, instrumentālis. Dažiem lietvārdiem ir tikai vienskaitļa forma, dažiem – daudzskaitļa, bet dažiem lietvārdiem (galvenokārt ķermeņa daļu nosaukumiem, kuri ir pa pāriem) ir saglabājušās senā divskaitļa formas paliekas.

    Čehu valodā izšķir cietā un mīkstā paveida lietvārdus. Pie cietajiem lietvārdiem galvenokārt pieder tādi, kuriem sakne beidzas ar cietu līdzskani, bet pie mīkstajiem pieder tādi, kuriem sakne beidzas ar mīksto līdzskani. Vīriešu dzimtes lietvārdus loka atšķirīgi – izdala lietvārdus, kas apzīmē dzīvas būtnes, un lietvārdus, kuri nosauc priekšmetus.

    Aizguvumus čehu valodā parasti pielāgo – loka pēc šīs valodas locīšanas principiem. Īpašības vārdiem veido trīs salīdzināmās pakāpes; īpatnēji, ka vispārāko pakāpi lieto, lai izteiktu arī kādas īpašības pamazinājumu.

    Akcents čehu valodā ir pastāvīgs, un vienmēr tiek uzsvērta pirmā zilbe. Vairākzilbju vārdos lieto palīgakcentu, uzsverot nepāra zilbes. Ir daži izņēmuma vārdi, kuriem nekad nav akcenta, – personu vietniekvārda īsajām formām un palīgdarbības vārda „būt” formām.

    Čehu un slovāku valodu zinātāji savā starpā var saprasties bez grūtībām, jo šīs valodas ir ļoti līdzīgas.

    Valodas kods ISO 639-1: cs