Tulkojumi un citi valodu risinājumi
igauņu valodā

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencionalitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ IGAUŅU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    latviešu–igauņu; igauņu–latviešu; angļu–igauņu; igauņu–angļu; lietuviešu–igauņu; igauņu–lietuviešu; krievu–igauņu; igauņu–krievu; poļu–igauņu; igauņu–poļu; ukraiņu–igauņu; igauņu–ukraiņu; čehu–igauņu; igauņu–čehu; vācu–igauņu; igauņu–vācu; spāņu–igauņu; igauņu–spāņu; franču–igauņu; igauņu–franču; itāļu–igauņu; igauņu–itāļu; dāņu–igauņu; igauņu–dāņu; zviedru–igauņu; igauņu–zviedru; norvēģu–igauņu; igauņu–norvēģu; somu–igauņu; igauņu–somu u. c.

    IGAUŅU VALODA FAKTOS

    Igauņu valodā runā Eiropas ziemeļu reģionos. Šī valoda pieder somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupai. Pēc zinātnieku domām, senatnē proto-somugru ciltis ir apdzīvojušas plašas teritorijas, kas robežojušās pat ar irāņu cilšu areālu tālu aiz Urālu kalniem. Taču ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē. tās atceļojušas pie Baltijas jūras, kur sākušas veidot ciešus kultūras sakarus ar vietējām baltu ciltīm, un arheoloģiskajos pieminekļos ir atpazīstamas kā „ķemmes-bedrīšu” keramikas kultūras pārstāves.

    Igauņu valoda ir radniecīga lībiešu, somu un votu valodai, taču nelīdzinās kaimiņzemju – krievu, latviešu un zviedru – valodai. Igauņu un somu valodas radušās, sadaloties proto-somugru ciltīm, kas saziņā izmantojušas tā dēvēto proto-somu valodu.

    Mūsdienu igauņu valoda ir daudz atšķirīgāka no proto-somu valodas nekā šobrīd runātā somu valoda, taču igauņu valodā saglabājušies daži tādi arhaismi, kādi somu valodā vairs nav sastopami.

    Kopumā igauņu valodā runā ap 1,1 miljons cilvēku un tā ir otra mazākā valoda pasaulē, kurai ir piešķirts valsts valodas statuss (pirmajā vietā – islandiešu valoda).

    Kā valsts valodu to lieto Igaunijā, kā mazākumtautību valodu – Krievijā un Latvijā.

    Igauņu valodā ir divi dialekti: Ziemeļigaunijas (Tallinas apvidū) un Dienvidigaunijas dialekts (Tartu apkaimē). Ziemeļigaunijas dialekts ir izplatīts arī Igaunijas salās: Vīku, Hariju, Jervu, Viriju, kā arī Pērnavas, Vīlandes un Tartu apriņķu ziemeļu daļās. Igaunijas salās lietotajā valodā ir izteikta zviedru valodas ietekme. Dienvidigaunijas dialektā runā Pērnavas, Vīlandes un Tartu apriņķu dienvidos.

    Mūsdienu literārā igauņu valoda veidojusies galvenokārt uz Ziemeļigaunijas dialekta bāzes. Jau no 16. gadsimta pastāvēja divi rakstu valodas veidi, katrs no tiem ir radies no valstī runātajiem dialektiem. Bībeles tulkojums, kuru izdeva 1739. gadā, bija ļoti nozīmīgs igauņu literārās valodas attīstībā, jo bija pirmais avots, kurā tika apvienoti abi līdz tam lietotie valodas veidi.

    Pazīstamākie 19. gadsimta valodnieki, kuri aktīvi iesaistījās igauņu literārās valodas veidošanā, ir Ed. Ārenss (Ed. Ahrens), F. J. Vīdemans (F. J. Wiedemann), J. Hurts (J. Hurt) un M. Veske (M. Veske). Ap šo laiku sākās arī straujš igauņu literatūras attīstības posms.

    Interesanti veidojusies igauņu rakstu valoda. 19. gadsimta beigās, valodnieces M. Veskes rosināta, sākās kustība ar mērķi tā laika rakstu valodu tuvināt atsevišķu dialektu fonētiskajām īpatnībām. Šī kustība bija tik sekmīga, ka kādu laiku Igaunijā izveidojās divas paralēlas literārās valodas.

    Senākie aizguvumi igauņu valodā saglabājušies no baltu, ģermāņu, indoirāņu un slāvu valodām, jaunākie – no latviešu, krievu, vācu un zviedru valodām. Taču internacionālismus igauņu valodā lieto maz.

    Rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, kurā saglabājusies vācu valodas ietekme – trīs burti ar diakritisko zīmi – umlautu, kurus igauņu valodā uzskata par atsevišķiem burtiem (Ä, Ö, Ü).

    Igauņu valodai raksturīga bagāta locījumu sistēma: tajā ir 14 gramatiskie locījumi. Papildus mums zināmajiem locījumiem, piemēram, nominatīvs un ģenitīvs, vēl ir arī partitīvs (apzīmē kāda priekšmeta daļu, daudzumu), illatīvs (rāda virzienu – kurp?, kur iekšā?), elatīvs (apzīmē virzienu projām, ārā), allatīvs (atbild uz jautājumu kurp?), adesīvs (norāda atrašanos uz kaut kā), ablatīvs (no kā projām?), esīvs (kādā vietā vai stāvoklī?), translatīvs (norāda uz kaut kā pārtapšanu par kaut ko), komitatīvs jeb pavadonības locījums (ar ko kopā?) un vēl terminatīvs jeb ierobežojuma locījums (norāda ierobežojumu telpā un laikā).

    Valodu raksturo daudzie patskaņi, kurus lieto dažādās garuma pakāpēs: ir īsā, pusgarā, garā un pārgarā garuma pakāpe. Arī divskaņiem un līdzskaņiem ir vairākas garuma pakāpes: īsie, pusgarie un garie. Proporcionāli igauņu valodā ir 45% patskaņu un 55% līdzskaņu.

    Igauņu valodas darbības vārdam piemīt četras laika formas – viena tagadne un trīs pagātnes, bet tāda gramatiskā kategorija kā nākotne igauņu valodā nav.

    Darbības vārdiem igauņu valodā ir divas nenoteiksmes.

    Galvenais uzsvars vienmēr tiek likts uz pirmo zilbi vārdā, mazāks – uz trešo. Vārdu kārtība igauņu valodā ir diezgan brīva, teikuma jēgu var saprast arī tad, ja neievēro vārdu secību.

    Visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī ir vienādas galotnes, daudzskaitļa atvasināšanai lieto īpašus piedēkļus. Viens un tas pats vietniekvārds apzīmē abas dzimtes, jo dzimtes igauņu valodā neizdala.

    Igauņu valodā nav vispārākās pakāpes, gradācijas izteikšanai lieto pastiprināmās partikulas vārda beigās.

    Šajā valodā ir īpaša atstāstījuma izteiksme un negatīva konjugācija, taču nav ar priedēkļiem saliktu darbības vārdu, jo igauņu valodā prievārdu nav. Tieši tādēļ ir tik daudz gramatisko locījumu.

    Šī valoda tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām valodām pasaulē.

    Valodas kods ISO 639-1: et