Tulkojumi un citi valodu risinājumi
zviedru valodā

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencionalitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ ZVIEDRU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    latviešu–zviedru; zviedru–latviešu; igauņu–zviedru; zviedru–igauņu; lietuviešu–zviedru; zviedru–lietuviešu; krievu–zviedru; zviedru–krievu; poļu–zviedru; zviedru–poļu; ukraiņu–zviedru; zviedru–ukraiņu; čehu–zviedru; zviedru–čehu; vācu–zviedru; zviedru–vācu; spāņu–zviedru; zviedru–spāņu; franču–zviedru; zviedru–franču; itāļu–zviedru; zviedru–itāļu; dāņu–zviedru; zviedru–dāņu; somu–zviedru; zviedru–somu; norvēģu–zviedru; zviedru–norvēģu; angļu–zviedru; zviedru–angļu u. c.

    ZVIEDRU VALODA FAKTOS

    Zviedru valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas ziemeļģermāņu apakšgrupai. Tā ir radniecīga norvēģu, dāņu un islandiešu valodām, vistuvākā radniecība tai ir ar dāņu valodu, tālākā – ar norvēģu.

    Šo valodu prot aptuveni 10 miljoni cilvēku, un tā ir oficiālā valsts valoda Zviedrijā un otra valsts valoda Somijā, kā arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu Padomes oficiālajām valodām.

    Zviedrijā dzīvo ap 9,4 miljoni zviedru valodas runātāju, Somijā – 290 000, ASV – 70 000, Spānijā – 40 000, Apvienotajā Karalistē – 30 000 un Kanādā – 20 000. Pēc runātāju skaita zviedru valoda ir lielākā no Ziemeļvalstu valodām. Tā kā visas skandināvu valodas vēsturiski ir ietekmējusi lejasvācu valoda, arī mūsdienās gan zviedri, gan somi un norvēģi spēj saprast cits cita teikto. Uzskata, ka pat aptuveni 30–40 % vārdu skandināvu valodās ir aizgūti no lejasvācu valodas, un šīs līdzības vērojamas gan leksikā, gan gramatikā.

    Zviedru valoda ir veidojusies no senskandināvu valodas, kurā Skandināvijā vikingu ēras laikā runāja ģermāņu ciltis. Aptuveni 8. gadsimtā no tās sāka veidoties dažādas reģionālas valodas formas, kuras līdz 11. gadsimtam pārtapa par četriem dialektiem, kas tālāk attīstījās tagadējās ziemeļģermāņu valodās – islandiešu, norvēģu, dāņu un zviedru valodā.

    Zviedru valodas leksikā ir daudz aizguvumu – senākie no latīņu, grieķu, lejasvācu un augšvācu valodas, jaunākie – no franču un angļu valodas.

    Senākais zviedru valodas rakstības veids bija rūnu raksti, ar kuriem greznoti vēstures pieminekļi, kas saglabājušies pat no 8. gadsimta.

    Līdz ar kristietības un tās reliģiskās literatūras izplatīšanos 10.–11. gadsimtā, Zviedrijā plaši lietoja arī latīņu valodu. Bagātīgākas zviedru valodas rakstības liecības saglabājušās sākot ar 13. gadsimtu, kad zviedru valodas rakstībā sāka lietot latīņu alfabētu.

    Nozīmīgākie rakstu pieminekļi zviedru valodā, kuri saglabājušies no 14. gadsimta sākuma, ir vēsturiskas hronikas. Zviedru literārās valodas izveidi veicinājis 16. gadsimtā izdotais Bībeles tulkojums no latīņu valodas zviedru valodā. Literārā valoda veidojusies 17. gadsimtā, tai ir divi varianti – rikksvenska (Zviedrijā) un finlandssvenska (Somijā). Literārās valodas pamatā ir svejiskie dialekti.

    Pirmā iespiestā grāmata zviedru valodā izdota 1495. gadā, pirmā zviedru gramatikas grāmata – 1684. gadā (latīņu valodā). Galvenās dialektu grupas ir šādas: dienvidzviedru, jētiskie, svejiskie, norlandiešu, austrumzviedru un gotlandiešu dialekti.

    Salīdzinot ar latīņu alfabēta 26 burtiem – A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, U, V, W, X, Y, Z, uz kura pamata ir veidota zviedru valodas ortogrāfija, papildus tajā lieto Å, Ä, Ö un retāk arī Ü, À, É.

    Zviedru valoda ir diezgan sarežģīta gan gramatiski, gan skanējuma ziņā. Bieži vien teikums beidzas ar augšupejošu intonāciju. Savdabīgo skanējumu nosaka divējādi akcentu jeb intonāciju veidi – ir krītošais akcents un locītā intonācija. Locītā intonācija dzirdama divzilbju un vairākzilbju vārdos, kuros vienai zilbei ir pamata uzsvars, bet citai – blakus uzsvars. Tādos vārdos intonācija vispirms ir krītoša, tad kāpj un atkal krīt, veidojot muzikālu skanējumu.

    Uzsvērtās zilbes zviedru valodā vienmēr izrunā gari, turpretī neuzsvērtās – īsi. Gari var izrunāt ne tikai patskani, bet arī dubultotu līdzskani vai dažādu līdzskaņu virkni.

    Zviedru valodā lietvārdam ir divas dzimtes – kopējā un nekatrā, lielākā daļa lietvārdu ir nekatrajā dzimtē. Uz nekatro dzimti norāda nenoteiktais artikuls en, uz noteikto – ett. Interesanti, ka zviedru valodā lietvārdam ir divas formas: noteiktā un nenoteiktā.

    Īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu dzimtē un skaitlī – tā galotnes izvēle ir atkarīga no lietvārda, ar kuru īpašības vārds ir saistīts.

    Zviedru valodā, tāpat kā latviešu valodā, ir divu veidu saikļi – sakārtojuma un pakārtojuma.

    Vārdu kārtība teikumā ir stingri noteikta.

    Valodas kods ISO 639-1: sv